e-1.jpg e-2.jpg e-3.jpg e-4.jpg e-5.jpg e-6.jpg
Sākums   > Par koledžu   > Ziņas par koledžu   > Vēsture
 

Vēsture

Latvijas PSR Iekšlietu Ministrija 1990. gada 25. aprīlī ieguva savā īpašumā piecstāvu ēku Jūrmalā, Skolas ielā 44, lai tajā izveidotu Mācību centru. Tā kā ēkā iepriekš bija atradušās Jūrmas vispārceltniecības tresta kopmītnes, tad vispirms bija nepieciešams liels kapitālremonts.

Tika plānots, ka, ja viss veiksies, kā iecerēts, 1991. gada maijā durvis vērs Latvijas policistu skola. Par to, kam tā domāta un kāda būs interviju pilsētas avīzei „Jūrmala” sniedza apakšpulkvedis Atis Meibergs: „ Mūsu mērķis būs sagatavot puišus darbam iekšlietu daļās tieši par miličiem alternatīvā (darba) dienesta laikā, un, ja būs vēlēšanās, viņi varēs šajā darbā  arī palikt pēc tam. Mūsu absolventi varētu veidot krietnu papildinājumu Policijas akadēmijai un aizsargu organizācijai. Un galu galā- Latvija taču reiz pa īstam būs neatkarīga valsts, mums būs vajadzīga sava policija.”

1991. gada 13. jūnijā svinīgi tika atklāts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas Departamenta Mācību Centrs, un tā paša gada 9. jūlijā tas uzsāka darbu.

Mācību centra priekšnieks, šīs skolas iniciators un organizētājs, bija milicijas apakšpulkvedis Atis Meibergs.

 

Viņam jautāja: „Kādam, jūsuprāt, jābūt labam Latvijas policistam?”

Atis Meibergs atbildēja: "Godīgam, ar tīru sirdi, tīrām rokām. Atklātam, tomēr spējīgam glabāt noslēpumu. Pieklājīgam, korektam. Fiziski spēcīgam, izturīgam, ar staltu stāju , veselam un morāli sagatavotam tā, lai savu pārspēku pareizi izmantotu. Ar asu reakciju, izkoptu atmiņu. Jābūt ļoti disciplinētam. Policistam jābūt inteliģentam cilvēkam." (citāts no žurnāla ”Skola un Ģimene" Nr.3 1991. g.).

1991. gada 20. augustā militārā puča laikā , 1945  mācību centra ēkai tuvojas seši bruņutransportieri, četri armijas „ bobiki”, apmēram četrdesmit automātiem, pistolēm un asaru gāzēm bruņoti iebrucēji, kā arī trīs helikopteri. Bandīti savu varu izrādīja apmēram četrdesmit piecas minūtes. Izdemolēja telpas, sadauzīja aparatūru, saplēsa televizorus, izmeta pa logu magnetafonu.

Par puča laikā izdemolēto policijas departamenta mācību centru Kauguros zināja visi, tomēr atradās arī daži, kas uzreiz bija gatavi palīdzēt. Firma ”Skonto” palīdzēja ar aparatūru un tehniku. SIA  „Komplekts” uzdāvināja mikroautobusu „Latvija”. Agrofirma „Jelgava” palīdzēja ar lauku produkciju. Gerkena fonds- uzdāvināja daiļliteratūru.Lielu palīdzību sniedza arī Ziemeļreinas- Vestfālenas pavalsts policijas darbinieki.

2000. gada 6. septembrī tika izdota Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pavēle Nr. 701, par VP Mācību centra pārdēvēšanu par VP Policijas skolu .

Nopietnām pārmaiņām gatavojas kādreizējais Valsts policijas mācību centrs „ Kauguri”, kas tagad saucas Iekšlietu Ministrijas Valsts Policijas (VP) Policijas skola.

Veiktās izmaiņas jauno policistu apmācībā iecerētas saskaņā ar Eiropas izvirzītajām prasībām, un tās ļaus vispusīgāk izglītot nākamos policistus.

„Policista galvenais uzdevums ir ne tikai aizturēt vainīgo vai novērst likumpārkāpumu, bet pats galvenais- palīdzēt cilvēkiem,” uzsver skolas priekšniece, pulkvede Benita Akmentiņa.

2003. gada maijā par Kauguru Policijas skolas priekšnieku tiek iecelts policijas kapteinis Eižens Valters, kurš uzskata,” ka skola ir diezgan labā līmenī- tā ir akreditēta mācību iestāde, kura  „ražo” policijas kaprāļus. Turklāt jaunieši tiekot diezgan labi sagatavoti – vismaz policijas pārvalžu priekšnieki par jaunajiem nesūdzas”.

No 2004. gada jūlija skolu vada- policijas pulkvežleitnants Aigars Evardsons, kurš savā neilgajā darbības laikā pārveidojis visu skolas mācību programmu. Iepriekšējā mācību programma akreditēta pirms četriem gadiem, tādēļ šajā laikā daudz, kas mainījies. Kopā ar policijas struktūrvienības darbiniekiem visa mācību programma tika izveidota no jauna, kas atbilst mūsdienu prasībām.

„Tā kā arī noziedzīgā pasaule nestāv uz vietas, policists nedrīkst neapgūt jaunas zināšanas, jo citādi viņš nevarēs sekmīgi pildīt savus pienākumus,” norāda Aigars Evardsons.

2006.gada 13.jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu tika izveidota Valsts policijas koledža (Koledža), nosakot, ka tā ir Valsts policijas Policijas skolas funkciju, tiesību, saistību, mantas un arhīva pārņēmēja. Koledža tika izveidota ar mērķi, lai kvalitatīvi sagatavotu policijas darbiniekus profesionālajam dienestam Valsts policijā, atbilstoši Valsts policijas noteiktajām prasībām un pasūtījumam, kā arī, lai tiktu īstenota Valsts policijas darbinieku profesionālās pilnveides sistēmas izveide saistībā ar dienesta gaitas turpmāko virzību. Koledžas direktora amatā tika iecelts un, savu iesākto darbu veiksmīgi turpināja pulkvedis Aigars Evardsons kura moto bija "Neapstāties pie sasniegtā".

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 47. panta  2. daļas pirmais punkts, kas paredz, ka  amatpersonu var atvaļināt no dienesta tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā - Valsts policijas koledžas direktors pulkvedis Aigars Evardsons  izmantoja Dienesta gaitas likumā  noteiktās  iespējas un ar 2011.gada  25. martu devās izdienas pensijā.

Ar 2011.gada 07.martu par Valsts policijas koledžas direktora pienākumu izpildītāju  tika nozīmēta  majore Dina Tarāne, Valsts policijas Personālvadības biroja priekšniece. Ar 2011.gada 23.maiju majori Dinu Tarāni pārcēla dienestā Valsts policijas koledžā par direktora pienākuma izpildītāju un par direktora vietnieci.

Iekšlietu ministra pienākuma izpildītājs Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs 2011.gada 25.jūlijā izdeva rīkojumu ar, kuru, ņemot vērā, izglītību un darba pieredzi, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas funkciju izpildi, no 2011.gada 26.jūlija par Valsts policijas koledžas direktoru tika iecelts līdzšinējais Valsts policijas priekšnieks, pulkvežleitnants Artis Velšs.

Lai īstenotu teorijas un prakses mijiedarbību, augsta līmeņa praktiķis, līdzšinējais Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis ar 2013. gada 25. martu tiek pārcelts Valsts policijas koledžas direktora amatā, savukārt, lai īstenotu praksē jaunākās zinātniskās un teorētiskās atziņas (koncepcijas), kas šobrīd ir aktuālas starptautiskajā policijas darba praksē, līdzšinējais Valsts policijas koledžas direktors Artis Velšs dienesta interesēs pārcelts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā.